Apzagti vai apkrāpti saimnieki novados nereti pauduši neapmierinātību par policijas un tiesu darbu – garnadži bieži tiekot cauri sveikā vai ar nelielu sodu. Arī privātdetektīvi atklāj, ka tos nereti uzmeklē cilvēki, kas vīlušies policijā.
Ja lieta bez virzības
Kad policija bija atteikusi veikt izmeklēšanu par krāsainā metāla zādzību 60 000 latu vērtībā, pie SIA "Baltic Security" detektīviem vērsusies kāda Pierīgas metālu izstrādājumu rūpnīca. "Runājām ar darbiniekiem, pētījām viņu savstarpējās attiecības, kā viņi pārvietojušies uzņēmumā. Nonācām līdz cilvēkam, kas vadīja busiņu, turklāt uzņēmumā bija ieradies arī brīvdienās. Izrādās, ka viņš jau agrāk bijis sodīts par zagšanu, bet slēpis to no darba devēja. Vainīgais bija rokā, un lieta tika nodota tālāk prokuratūrai," stāsta detektīvs Mihails Černousovs.
Arī "Rīgas detektīvu aģentūras" palīdzību šogad meklējis policijā vīlies cilvēks, kurš ar kādu bija vienojies par vieglā auto piegādi un veicis 25 000 eiro priekšapmaksu. Taču auto netika piegādāts. Policijā lietai nav bijis virzības. "Mēs atradām gan auto piegādātāju, gan pašu preci – izrādās, auto tomēr bija atgādāts uz Latviju. Pēc mūsu lūguma, policija piegādātāju nopratināja, bet atlaida, un nu viņš it kā esot ārzemēs, bet pircējs automobili tā arī nesaņēma. Varu tikai minēt, vai tā bija policijas nolaidība vai neformālie sakari, jo, kā noskaidrojām, apkrāpēja radinieki strādā policijā," spriež detektīve Olga Zeļika.
Mīklaini apstākļi
Pašlaik "Baltic Security" nodarbojas ar 25 gadus vecā uzņēmēja Māra Japiņa meklēšanu. Viņš pazuda 29. oktobra naktī pēc kādas jauniešu ballītes Dobeles centrā. Atrasts tikai mobilais telefons, ir daudz liecinieku, bet pats M. Japiņš kā akā iekritis. Arī policija viņu meklē, bet ģimene lūgusi detektīvu palīdzību.
Pirms dažiem gadiem cilvēki vairākkārt vērsušies policijā, jo bez iemesla pazudis draugs, atceras V. Černousovs. "Policija vispirms atteikusi pieņemt iesniegumu, bet, kad pieņēmusi, tad mēnešiem neko nav darījusi. Kad puiši vērsās pie mums, soli pa solim apsekojām pazudušā draugus, līdz konstatējām aizdomās turamos. Nākamā gada pavasarī mežā atrada viņa mirstīgās atliekas." Nesen Jēkabpilī dzīvoklī miris atrasts 22 gadus vecs puisis. "Policija atteicās ierosināt lietu, jo neredzēja iemeslu, tāpēc māte vērsās pie mums," atklāj detektīvs. "Mēs konstatējām, ka puisis uz ielas ticis piekauts, bet kauslis staigā apkārt pa pilsētu. Tad sarosījās arī Jēkabpils policija un grasās ierosināt krimināllietu."
Sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem
O. Zeļika detektīvu darbā uzsver sadarbību ar ārvalstu kolēģiem. Tā nesen izdevies atmaskot kādu krāpnieci no Latvijas, kas iekārtojusies darbā bankā Īrijā. Sadarbībā nākas meklēt arī svešumā pazudušus cilvēkus. "Pie manis vērsās kāda sieviete, kuras dēls pusgadu bija pazudis Spānijā. Divus mēnešus meklējām, iesaistot arī spāņu detektīvus. Beidzot puisi atradām bezpajumtnieku patversmē, kur viņu izmisušu un bez svešvalodu zināšanām bija nogādājis Sarkanais Krusts. Citā gadījumā atradām jaunu sievieti, kas saviem vecākiem nebija devusi ziņu par sevi piecus gadus, gaidīdama, kad sakārtosies privātā dzīve."
Detektīvs Vladislavs Černousovs kādam amerikāņu detektīvam palīdzējis noskaidrot, ka Rīgā bāzējies austriešu, krievu un ukraiņu apdrošināšanas uzņēmums patiesībā izveidots ar mērķi izkrāpt miljonus no ASV investoriem.
Citā gadījumā Šveices uzņēmējiem radušās šaubas par kāda Latvijas darījuma partnera godīgumu, kurš vēlējies avansā saņemt preces par 4,5 miljoniem eiro. Ekonomikas policija nav vēlējusies iesaistīties, tāpēc detektīvi veikuši savu izmeklēšanu. Noskaidrojies, ka minētā persona Krievijā divas reizes sodīta par zagšanu, vīrietis ieradies Latvijā un ar fiktīvu laulību palīdzību kļuvis par "latvieti". Turklāt par uzņēmēju viņš tikai uzdevies. Vēlāk, jūtot šveiciešu neuzticību, "uzņēmējs" aizmucis uz Vāciju – 25 000 eiro viņš tomēr bija paspējis izkrāpt.
Vainīgais nav garantēts
"Mēs vienmēr klientu brīdinām: garantējam kvalitatīvi veiktu darbu, rūpīgu izmeklēšanu, pārskatus, bet vainīgā atrašanu simtprocentīgi garantēt nevaram," uzsver M. Černousovs. Tā pirms kāda laika detektīvu palīdzību meklēja kādas augstskolas vadība – neraugoties uz apsardzi, tai bija nozagti 1000 latu. "Izpētījām visus apstākļus, iegūto informāciju salikām kopā kā mozaīku un klientam parādījām, kā zagšana varēja būt notikusi un kas varētu būt vainīgs. Tiešu pierādījumu mums nebija, bet daudzos gadījumos klientam ir svarīgi zināt, kā viss noticis, lai tas neatkārtotos," stāsta M. Černousovs.
Sirds lietas
Detektīvu palīdzība tiek meklēta arī gadījumos, kad cilvēks apzinās, ka notikušajā vainojama paša vientiesība vai pārlieka uzticēšanās jūtu uzplūdā.
Kāda turīga 40 gadus veca kundze "Rīgas detektīvu aģentūrā" vērsās, sapratusi, ka 30 gadus vecais draugs viņu tikai izmantojis. Izskatīgais vīrietis dažādiem nolūkiem bija iztērējis viņas 70 000 latu un nozudis. O. Zeļika, izpētījusi vīrieša gaitas, bija spiesta nelaimīgajai atklāt, ka vīrietis ir profesionāls bagātu sieviešu aplidotājs. Likums nebija pārkāpts, jo nauda tika atvēlēta mīlestības skurbumā.
Citā gadījumā detektīve atmaskojusi gados jaunu krāpnieci, kura centusies iemantot vīriešu uzticību, lai izkrāptu naudu, vēlāk solot tūkstošus atdot ar procentiem. Tā O. Zeļika paglābusi no naudas zaudēšanas puisi, kuram pieticis prāta pirms darījuma konsultēties ar detektīvu. Tomēr vēlāk kāds cits vīrietis bija kritis par krāpnieces upuri.
***
Uzziņa
Latvijā šobrīd ir ap 100 privātdetektīvu, no kuriem aptuveni 20 – 30 darbojas aktīvi.
Interneta meklētājs uzrāda 15 uzņēmumus, kas sniedz detektīvu pakalpojumus.
Detektīvu pakalpojumi maksā Ls 20 – 50 stundā, var vienoties arī par vienreizēju atalgojumu. Darba samaksa atkarīga no lietas darba apjoma un lietas finanšu apjoma.
Detektīvu darbības tipiskākās jomas: zādzību un slepkavību izmeklēšana, pazudušu cilvēku meklēšana, cilvēku uzticības (biznesā, darbā, privātajā dzīvē) pārbaude.
Ne visi detektīvu biroji uzņemas transporta līdzekļu zādzību izmeklēšanu, jo šie gadījumi mēdz būt saistīti ar apdrošināšanas krāpšanu vai transportlīdzekļu izpirkšanu no zagļiem.
Daži pakalpojumu sniedzēji atsakās atklāti runāt par savu nodarbi. Tam var būt kāds no trim iemesliem:
strādā bez detektīva darbības licences;
licence ir, bet netiek veikta darbība;
netiek ievērotas atsevišķu detektīvdarbības likumu normas.
***
Pieredze
Rīdziniece (30), strādā bankā (vārdu nevēlas publiskot), augusi audžuģimenē, detektīviem lūdza sameklēt vecākus:
"Augām piecu bērnu ģimenē Talsu rajonā. 14 gadu vecumā uzzināju, ka ģimenē esmu pieņemts bērns, ka mani īstie vecāki ir citi – tāpat kā pārējiem brāļiem un māsām. Kad man bija 16 gadu, nomira audžumamma, un es atradu adopcijas dokumentus, kur bija minēts mans īstais vārds un uzvārds. Pagājušajā vasarā nolēmu sameklēt savus īstos vecākus. Diemžēl Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tāpat dzemdību namos un arhīvos man nevarēja palīdzēt, sakot, ka padomju laiku dokumentos neko nevarot atrast. Tad arī nolēmu sameklēt detektīvus. Pateicu savu īsto vārdu un uzvārdu un uzrādīju adopcijas dokumentus. Jau pēc nedēļas detektīvi pateica, kas ir mani īstie vecāki, taču viņi bija miruši. Uzzināju arī, ka man ir brālis, ar kuru iepazinos un uzturu kontaktus. Vēl ir māsa Īrijā un vēl viena māsa, kas ir adoptēta un kuras tagadējais vārds un uzvārds man nav zināms. Par pakalpojumu detektīviem samaksāju 200 latus."
***
Viedokļi
Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Valdis Voins: "Detektīvi pārsvarā ķeras klāt lietām, par kurām nav ierosināts kriminālprocess, tādējādi veiksmīgi ieņem savu vietu. Mūs kritizē, bet jāsaprot, ka policijai visas darbības ir stingri reglamentētas, taču detektīvi var darboties brīvāk. Kur nepieciešams, policija ar detektīviem sadarbojas. Ir dažas lietas, ko detektīvi vēlētos, piemēram, tikt klāt policijas datu bāzei. Par to jau vairākus gadus notiek sarunas starp policiju un detektīvu asociāciju, taču nedomāju, ka detektīviem vajadzētu atļaut veikt operatīvas darbības: tas nozīmētu klientu sadali maksātspējīgos, ar kuriem tad detektīvi strādās, un maksātnespējīgos, ar kuriem nestrādās."
Advokāts un detektīvs, asoc. prof. Dr. iur. Mihails Černousovs (SIA "Baltic Security"): "Detektīvi nav policisti, kam atļauts veikt operatīvās darbības – pratināšanu, aizturēšanu, apcietināšanu u. c. Mūsu galvenās darba metodes ir teritorijas apskate, novērošana, aptaujas, sarunas, analīze, dokumentu izpēte, fotografēšana un filmēšana. Policijai trūkst darbinieku un finanšu resursu, traucē arī birokrātiskas procedūras, tāpēc tā ne vienmēr darbojas efektīvi, un cilvēki meklē detektīvu palīdzību."
Atvaļināta vecākā leitnante, bijusī kriminālpolicijas izmeklētāja detektīve Olga Zeļika (SIA "Rīgas detektīvu aģentūra"): "Policijas darba pamatā ir noziegumu atklāšana, tāpēc resursi tiek koncentrēti uz tā saucamajām gaišajām lietām, kur vainīgie zināmi, bet pelēkās un tumšās lietas vairāk paliek novārtā. Detektīvi strādā pēc klientu pasūtījuma, lietas nešķirojot."
